Rūpes par redzi
Bērnu redze
Acu kaites
Interesanti par redzi
Vērtīgi izlasīt / Interesanti par redzi / Diennaktī mirkšķināšanai veltām 48 minūtes
Diennaktī mirkšķināšanai veltām 48 minūtes

Katra acu pamirkšķināšana ilgst 1/3 sekundes, un sešās stundās vismaz 12 minūtes tērējam acu mirkšķināšanai. Optikas salonu "Metropole" optometriste Zane Kaužena stāsta: "Pat ja aritmētika nav gluži stiprā puse, pavisam vienkārši varam aprēķināt, ka diennaktī mirkšķinām apmēram 48 minūtes". Runājot līdzībās – savas dzīves laikā, mirkšķinām tik pat ilgu laiku, cik tā veltam ēšanai. Vidēji cilvēks mirkšķina 15 līdz 20 reizes minūtē.

Ja iedziļināmies zinātniskos terminos, tad mirkšķināšana iedalās, lūk, šādi:
- reflektorā;
- spontānā;
- nepabeigtā / nepietiekama.

Reflektorā mirkšķināšana ir atbildes reakcija uz ārēju stimulu, kas vērsta, lai pasargātu mūsu acis no svešķermeņiem, spožas gaismas un iespējamām traumām.

Savukārt spontānā mirkšķināšana ir regulāra mirkšķināšana bez noteikta ārēja stimula. Tās galvenie uzdevumi ir mitrināt aci, atjaunojot asaru plēvīti, notīrīt aplikumus no acs virsmas un nodrošināt asaru drenāžu. Asaru plēvīte kalpo kā aizsargbarjera starp aci un apkārtējo vidi.

Aptuveni 10-20% ļaužu acu noslodzes laikā mirkšķina nepilnīgi. Protams, šo visu procesu ietekmē arīdzan apkārtējā vide, nogurums, uztraukums, veicamā darba grūtības pakāpe, operācijas, traumas. Arīdzan kontaktlēcu lietotājiem var attīstīties nepilnīga mirkšķināšana, ja ilgstoši jūt samazinātu komfortu, kas skaidrojams ar nepareiza izmēra kontaktlēcu izvēli vai slikti mitrinātu kontaktlēcas priekšējo virsmu, samazinot pilnīgas mirkšķināšanas biežumu.

 Kas ietekmē mirkšķināšanu? 

Interesanti, ka sarunas laikā mirkšķināšanas biežums palielinās virs 20 reizēm minūtē. Bet lasīšana samazina mirkšķināšas biežumu no aptuveni 15 reizēm min uz 8 reizēm min. Pie lielākas redzes slodzes un kocentrācijas, mirkšķināšanas biežums krītas vēl vairāk (līdz 4 x min). Tas parasti ir novērojams strādājot pie datora, izdziļinoties rēķināšanā vai tekstā, smalkos darbos.

Acu mirkšķināšanu ietekmē arī emocionālais stāvoklis. Piemēram, mirkšķināšanas biežums palielinās, ja jūtam dusmas, nemieru, uztraukumu un nogurumu. Dažas slimības arī ietekmē mirkšķināšanas biežumu (piem., šizofrēnija un Alcheimera slimība – samazina mirkšķināšanas biežumu), kas saistās ar dopamīna daudzuma izmaiņām smadzenēs. Mirkšķināšanas biežumums ir atkarīgs arī no acs virsmas stāvokļa, kā tas ir sausās acs sindroma (SAS) gadījumā.

Apkārtējā vide (kondicionieris, centrālā apkure, sauss gaiss, cigarešu dūmi un vējainas vides) pastiprina mirkšķināšanas biežumu, jo ietekmē asaru plēvīti.

Jaundzimušiem bērniem spontānā mirkšķināšana ir pa visam reta, jo ir izturīga asaru plēvīte.

Kontaktlēcu lietotājiem ir jāatceras - ja vien kontaktlēcas izvēlētas pareiz izmēra, formas un materiāla, tās neietekmē mirkšķināšanas biežumu.  

Tomēr, ja nēsājot lēcas, ir vēlme biežāk mirkšķināt, iesaku doties pie sava redzes speciālista, lai rastu risinājumu!

 Lai mirkšķināšana efektīvāka, veicam vingrinājumus!

Piemēram, šādu vingrinājumu - 24 reizes jāmirkšķina ne ilgāk kā 30 sekundes. Tas jādara katru pusstundu, vismaz nedēļas garumā. Jāuzsver, ka mirkšķināsanai jābūt releksētai, dabiskai, neiesaistot pārspīlētā mirkšķināšanā uzacis vai vaigus. Ja sākumā būs jāpiedomā, kā mirkšķinām, tad ar laiku tas kļūs pašsaprotami un mirkšķināsim visu laiku pareizi un pilnīgi.

Ja tomēr jūtat acu sausumu, aci der mitrināt ar mākslīgajām asarām!

 

Izmantotā literatūra:

Karen French , Jane Veys: "In the blink of an eye", Optometry Today, 2007

Rakstu pievienoja
Zane Kaužena
optometriste optikas salonos "Metropole"

 
Logins

draugiem.lv
Vērtīgi izlasīt
Dod savām brillēm otru dzīvi – ziedo tās labdarībai
Biedrība „Latvijas Sarkanais Krusts” un optikas saloni „Metropole” aicina iedzīvotājus labdarībai atdāvāt brilles, ko paši vairs nenēsā, bet kādam līdzcilvēkam tās ļoti varētu noderēt. Gan optiskās, gan saulesbrilles var ziedot jebkurā optikas salonā „Metropole” visā Latvijā no š. g. 6. jūnija līdz 6. augustam.
Lasīt vairāk
Pasargā acis no saules kaitīgās ietekmes ar atbilstošām brillēm
Sākoties pavasarim, kad saule mūs lutina arvien biežāk, ne visi aizdomājas par saules kaitīgo pusi – ultravioleto (UV*) starojumu un to, kā sevi no tā pasargāt. Ne velti vasarās laika ziņās cilvēkus brīdina un pat aicina atturēties no uzturēšanās tiešos saules staros konkrētos dienas laikos tieši augstā UV starojuma dēļ. Taču jāņem vērā, ka UV stari pie mums nonāk ne tikai vasarā un ne tikai saulainā laikā.
Lasīt vairāk
Regulāras pārbaudes – veselas redzes garants
Tieši tāpat kā ārsti iesaka regulāri veikt vispārējo veselības pārbaudi (piem., asins analīzes, asinsspiediena kontrole u.c.), arī redzi vēlams pārbaudīt regulāri. Pat tad, kad it kā nav sūdzību, profilaktiskas pārbaudes var aizkavēt vai pat novērst nopietnas acu saslimšanas nākotnē.
Lasīt vairāk
SIA Optikas pakalpojumi
Mednieku iela 21/23,
Ogre, LV-5001

Tālr.: 65035635
E-pasts: info@optikametropole.lv
© SIA "Optikas pakalpojumi" 2017